| lat |
| Padures pagasta pārvalde | / Par Padures pagastu |
|
Padures pagasta pārvalde Arāji Padures pagasts, Kuldīgas novads, LV-3321 Latvija  +371 63348149 +371 63348322 padure@apollo.lv -- 58428 apmeklējumi -- |
Padures pagasts
ir viena no 19 Kuldīgas rajona apdzīvotajām vietām. Kuldīgas rajona galvaspilsēta
ir Kuldīga. Tajā vēl ietilpst dižpilsēta Skrunda. Padures pagastā dzīvo 1163 iedzīvotāji
(2005.g. 1.janv.). Padures pagasts atrodas Kuldīgas rajona Ziemeļu daļā, Ventas
kreisajā krastā. Tas robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Kurmāles pagastu, Īvandes
pagastu, Ēdoles pagastu. Venta to atdala no Rumbas pagasta, kurš izvietojies tās
labajā krastā. Vēl ziemeļos robežojamies ar Ventspils rajona Zlēku pagastu.
Padures pagasts raksturīgs ar to, ka šeit vēsturiski izveidojušies vairāki apdzīvoti
centri: Deksne, Padure, Ķimale, Līzesmuiža, Vēgas, Keramika, Tigas, Sausgaļciems,
Krācenieki. Padures pagasts A daļā atrodas Kursas zemienē, bet R daļa Rietumkursas nolaidenuma
ziemeļu daļā. Šeit izveidojušies lieli mežu masīvi. Meži aizņem 53, 86% no visas
pagasta teritorijas. Lauksaimniecības zemju kopplatība ir 4033,4 ha vai 35,7% no kopējās platības.
Padures pagasta iekšējie ūdeņi pieder pie Ventas upes baseina. Ventā ietek Padures
upe un Naba. Padures upē ietek Struņķuvalks, Mazajā Nabas ezerā ietek Zīļuvalks,
bet Lielajā Nabas ezerā - Tumšais Valks. Padures pagastā atrodas divi ezeri Lielais
Nabas ezers un Mazais Nabas ezers. Pie apdzīvotā centra Padurē atrodas ūdenskrātuve,
kuru izmanto kā peldvietu.
Padures mežos visizplatītākā koku suga ir priede, tad seko egļu un bērzu meži,
mazāk sastopami - baltalksnis, ozols, apse un pārējās koku sugas.
Pagastā daudz aizsargājamo dabas objektu un teritoriju. A daļā atrodas Ventas
ieleja, kas ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. Lieguma teritorijā
atrodas Padures pilskalns, Sarkanā siena (Sarkanā klints) - 15 - 20 m augsts un
100 m garš smilšakmens iezis, ko sarkanu nokrāsojuši devona māli, Māmuļas ala
(Anniņcaurums).
Vēl Padures pagasts ir bagāts ar dažādu vēstures periodu kultūras pieminekļiem
un objektiem, vairāki no kuriem ir iekļauti valsts un vietējās nozīmes pieminekļu
sarakstā. Valsts nozīmes objekti ir: Tigves pilskalns, Padures pilskalns ar apmetni,
Ābeļnieku senkapi, Padures muižas klēts, Padures muižas pils ar parku. Lielākie
no vietējās nozīmes pieminekļiem ir - Ķimales muiža, Deksnes muižas klēts un parks,
Nabas muižas apbūve, Padures muižas apbūve, kurā ietilpst arī "Ūšu" mājas vārāmais
namiņš - vienīgais atsevišķi stāvošais manteļskurstenis Latvijā, Jaumvirkas muižas
kungu māja, Padures vecā skola, Padures ķieģeļcepļa dūmenis, Krāču muižas klēts,
Struņķu krogs, Vāgu krogs.
Pēdējos gados vērojama tendence pieaugt iedzīvotāju skaitam, jo notiek intensīva
iedzīvotāju migrācija. Šo procesu ietekmē Padures pagasta robežošanās ar Kuldīgas
pilsētu.
Lielākais apdzīvotais centrs ir Padure - bijušais muižas un pagasta centrs. Padurei
raksturīga cieša saikne ar Kuldīgu un laba rajona centra sasniedzamība.
Deksne veidojusies kā muižas centrs, bet attīstījusies kā Lejaskurzemes izmēģinājumu
stacijas centrs. Šobrīd šeit atrodas pagasta administratīvais centrs. Deksnē atrodas
arī pagasta kultūras un sporta centrs.
Ķimale pārveidojusies par pagasta izglītības centru, jo šeit Ķimales muižā atrodas
Padures pamatskola. Pie skolas atrodas lielākais pagasta sporta laukums, tādēļ
šeit notiek Padures pagasta sporta svētki un ģimeņu sporta spēles.